Būtiski grozījumi civillietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtībā kasācijas instancē
Papildināti un grozīti kasācijas sūdzību nepieņemšanas iemesli, drošības naudas apmērs, tiesas pilnvaras un citi jautājumi.
Saeima pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā.
Grozījumi skar dažādus civilprocesa jautājumus. Visbūtiskākās izmaiņas veiktas tiesvedības kārtībā kasācijas instancē:
1. Tiek noteikts, ka materiālo tiesību normas nepareiza piemērošana var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā tikai tad, ja tā ir novedusi vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
2. Papildināti kasācijas sūdzības nepieņemšanas iemesli. Kasācijas sūdzība netiks pieņemta šādos gadījumos: (1) sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; (2) sūdzība nav parakstīta; (3) sūdzībai nav pievienots un lietas materiālos neatrodas dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas (piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa) tiesības pārstāvēt iesniedzēju, vai advokāta pilnvara un orderis; (4) sūdzība iesniegta pēc termiņa notecēšanas.
3. Palielināts kasācijas sūdzības drošības naudas apmērs līdz 300 EUR.
4. Paplašinātas tiesas pilnvaras rīcības sēdē atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību gadījumos, kad kasācijas sūdzība atbilst Civilprocesa likuma formālajām prasībām (450.-454.pants). Kasācijas tiesvedība var netikt ierosināta šādos gadījumos: (1) kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra, un pārsūdzētais spriedums tai atbilst; (2) tiesai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā; (3) mantiska rakstura strīdos zem 2000 EUR, ja izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā.
5. Ja izskatot lietu, tiesa atzīst pārsūdzēto spriedumu par pamatotu, tā var pievienoties zemākas instances sprieduma motivācijai, nenorādīt savus argumentus.
Citi grozījumu skartie jautājumi: precizēta pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem iesniegšanas un izskatīšanas kārtība; pagarināts termiņš, līdz kuram ir spēkā Civilprocesa likuma 32.1 pants, kas paredz iespēju pirmās instances tiesas un apgabaltiesas lietu, kurai izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta, nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Minētā norma zaudēs spēku ar 2018.gada 31.decembri.
Grozījumi Civilprocesa likumā stājas spēkā 2016.gada 13.jūlijā.